10 mīti par diastāzi

Šajā rakstā esmu apkopojusi 10 biežākos mītus par diastāzi un sniegusi atbildes, kas balstītas gan uz manu praksi, gan klīniskajiem pētījumiem. Kas ir diastāze, kā to pašai izmērīt un ko ar to darīt, vari izlasīt iepriekšējā rakstā.


1. Mīts

Diastāzi nevar novērst, ja ir pagājis ilgs laiks pēc dzemdībām.

Nepatiess

Diastāze ir ķermeņa kodola disfunkcija, tāpat, kā, piemēram, vāja kāju muskulatūru. Lai šo muskulatūru stiprinātu, vecums un laiks pēc dzemdībām nav būtisks. Diastāzi var novērst jebkurā vecumā un neatkarīgi no laika, kas pagājis kopš pēdējām dzemdībām.


2. Mīts

Galvenais diastāzes rādītājs ir spraugas platums starp taisnā muskuļa pusēm.

Nepatiess

Vēdera taisnajam muskulim ir divas puses un dabiski tas nav salīmēts cieši kopā. Starp šīm abām pusēm ir saistaudu līnija. Sievietei šīs muskuļu puses var būt ar 2cm spraugu, bet tas nenozīmē, ka tā ir diagnosticējama uzreiz kā diastāze. Galvenais rādītājs ir ķermeņa kodola funkcionalitāte un saistaudu vājums (spraugas dziļums). Sievietei ir jāspēj kontrolēt intraabdominālais spiediens, ko bieži sievietes ar tiešām konstatētu diastāzes diagnozi nespēj. Tāpēc par spraugas platumu daudz būtiskāks faktors ir spraugas dziļums un kodola muskulatūras funkcionalitāte.

Klīniski pastāv arī apzīmējums funkcionāla un nefunkcionāla diastāze. Tas nozīmē, ka kādai sievietei ar 2 pirkstu platu spraugu starp muskuļa pusēm ķermenis darbosies funkcionāli pareizi, bet citai ar šādu pašu attālumu tā jau būs nopietna diastāze, kas prasa atbilstošu ārstēšanu.


3. Mīts

Diastāzi ir iespējams novērst grūtniecības laikā.

Nepatiess

Visas sievietes grūtniecības laikā piedzīvo lielākas vai mazākas pakāpes vēdera taisnā muskuļa atdalīšanos, kas ir norma. Saistaudu līnija satur abas šī muskuļa puses kopā. Un tiem daba ir paredzējusi spēju iestiepties. Tās ir rūpes par augošo mazuli un sievietes vēderu. Tāpēc pārbaudīt diastāzi grūtniecības laikā nav jēgas.

Sieviete var rūpēties par pareizu stāju, pareizu elpošanu, funkcionālu ķermeņa kodolu visu grūtniecības laiku, bet tas nedod 100% garantiju, ka pēc dzemdībām diastāze nebūs. Jā, tā var būt mazāka, tā var nebūt vispār, var būt funkcionāla, bet apgalvojums, ka tas dod absolūtu garantiju palikt bez diastāzes ir nepatiess. Arī dzemdību skaits sievietes dzīvē ietekmē diastāzes statistiku, jo katra nākamā grūtniecība saistaudus iestiepj atkārtoti un arī visu ķermeņa kodola muskulatūru pārbauda atkārtoti.


4. Mīts

Ja ir “pēcdzemdību vēderiņš”, tā noteikti ir diastāze.

Nepatiess

Grūtniecība nav tas pats, kas vienu vakaru pārēsties un dienu just smaguma sajūtu ķermenī. Ķermenim grūtniecība ir īsts karuselis 9 mēnešu garumā. Ķermenī viss mainās tik ātri, ka tam atgūties pēc dzemdībām tā, kā bieži ir iztēlojošās sievietes, ir fizioloģiski neiespējami. Katra grūtniecība, katrs ķermenis un katras dzemdības nav ietverams jēdzienā “bet lasīju, ka daudz citām mammām tā nebija”. Katra mēs esam unikāla ar savu grūtniecības un dzemdību stāstu, un salīdzināt savu vēderu ar citiem vēderiem nav tā labākā versija mīlestībai pret savu ķermeni. Ne vienmēr “vēderiņš” ir diastāze, pat ja daudzām citām tā ir diastāze.

Daudzām māmiņām var rasties neliels vēders, tomēr neveidoties vēdera muskuļu atdalīšanās. Nepiemērotu vingrojumu atsākšana un pareizas stājas neievērošana, veicot ikdienas darbus, veicina vēdera izvirzīšanos, ko parasti sauc par “māmiņas vēderu”, bet tā var nebūt diastāze. Ķermenis pēc dzemdībām ir jāsāk trenēt pareizi un tie nav vēdera preses treniņi kā to visbiežāk saprot sievietes. Tiem ir jābūt vingrojumiem, kas iesaista un nostiprina visu dziļo muskulatūru. Un tā arī ir vēdera trenēšana, tikai pareiza šajā trauslajā periodā. Jo arī iegurnis ir paveicis neiespējamo. Un katrs neapdomīgs vēdera preses vingrojums var uzlikt pārbaudījumu iegurnim un izveidot arī diastāzi, pat ja tā nav bijusi uzreiz pēc dzemdībām vai arī neļaut sievietei atbrīvoties līdz galam no šī “māmiņas vēdera”.

Atslēgas vārdi sievietes ķermenim pēc dzemdībām ar vai bez diastāzes ir – atpūta, laiks, mīlestība pret sevi, izpratne par savu ķermeni un korekta terapija.


5. Mīts

Diastāzi var novērst ar pēcdzemdību jostu nēsāšanu.

Nepatiess

Pēcdzemdību jostas nekad nav stāsts par muskuļu attīstīšanu, bet gan par atbalstu ķermenim pēcdzemdību vai pēcoperācijas periodā, ja tāds patiešām ir nepieciešams. Tā dod ķermenim lielāku komforta sajūtu un atbalstu, kas nav mazsvarīgi, taču diastāze ir muskuļu disfunkcija. To nav iespējams novērst nēsājot pēcdzemdību jostas vai korsetes. Bieži sievietes šīm jostām uzliek vairāk nevis komforta cerības, bet gan svara samazināšanas vai vēdera muskulatūras nostiprināšanas iedomas. Arī tad, ja šī josta dod komforta sajūtu, to nekad nav ieteicams nēsāt ilgtermiņā, jo muskulatūrai tā nodara vairāk ļaunuma nekā labuma. Tā liedz sievietei gan pareizi elpot, gan ķermenim korekti atgūties. Arī iegurnim tā var uzlikt zināmu slodzi.


6. Mīts

Diastāze var rasties tikai pēc atkārtotām dzemdībām.

Nepatiess

Pēc klīniskajiem pētījumiem atkārtota grūtniecība tiešām ir lielāks risks diastāzei. Taču procentuāli aptuveni 20-30% gadījumu ar diastāzi saskaras sievietes pēc pirmā bērniņa nākšanas pasaulē. Tātad ne vienmēr diastāze ir atkārtotas grūtniecības disfunkcija.


7. Mīts

Diastāzi var novērst tikai ķirurģiski.

Daļēji patiess

Diastāzi var novērst ar korektu fizioterapiju! Taču smagākos gadījumos, kad sievietei saistaudi ir izteikti vāji un diastāze ir gan ļoti plata, gan dziļa, var būt situācijas, kad līdz tikai ķirurģiska iejaukšanās, kas nozīmē to, ka taisnā muskuļa puses tiek sašūtas kopā. Taču šādi gadījumi ir reti. Biežāk sievietēm bez diastāzes traucē liekā āda un tad šis stāsts jau pārtop stāstā ne tikai par funkcionalitāti, bet arī par vizuālo izskatu. Ādas elastību ir iespējams uzlabot, bet nav iespējams to atjaunot pilnībā, ja pēc grūtniecības sievietei tā vairāk atgādina stipri sakrokotu plānu audumu.

Taču arī ķirurģiska ceļa gadījumā es vienmēr sievietēm iesaku pirms operācijas stiprināt muskulatūru, jo atkal, - diastāze nav tikai stāsts par taisnā muskuļa spraugu. Tas ir stāsts par daudzu muskuļu sinerģisku un funkcionālu darbību, ko diemžēl operācija nekādi nevar uzlabot, likvidējot lieko ādu un sašujot 2 muskuļu puses. Šī sinerģija ietekmē stāju, mugurkaula veselību, iegurņa veselību, elpošanu, intaabdominālā spiediena regulāciju, tāpēc ķirurģiskai izvēlei, manuprāt, būtu jābūt rūpīgi apsvērtam pēdējam solim.


8. Mīts

Diastāzi var novērst ar speciāliem vingrojumiem.

Patiess

Diastāzes rehabilitācijai jābūt iesaistot visu muskulatūru, kas darbojas kā viens kopīgs veselums – iegurņa pamatnes muskulatūra, diafragma, vēdera un muguras dziļā muskulatūra. Jebkādas fiziskās aktivitātes, kas paaugstina intraabdominālo spiedienu sievietei uzreiz pēc dzemdībām nav ieteicamas un būtu pat aizliegtas līdz brīdim, kamēr ķermenis spēj funkcionēt korekti.


9. Mīts

Ar diastāzi nedrīkst veikt tikai vēdera preses vingrojumus.

Nepatiess

Vingrojumi, kurus nevajadzētu veikt ar diastāzi, kamēr nav nostiprināta dziļā muskulatūra:

  • vingrinājumi, kas ietver vēdera muskulatūras izliekumu (vēderpreses, ķermeņa augšdaļas pacelšana ar pagriezieniem, ķermeņa lejasdaļas pacelšana, guļot uz grīdas, “ritentiņš”, “tiltiņš” u.c.);

  • planki ar vēderu uz leju;

  • atspiedieni;

  • vingrinājumi, kuros tiek izliekta mugura;

  • vingrinājumi, kuros tiek radīts trieciens, piemēram, palēcieni ar taisnām vai saliektām kājām, “jumping jacks” u.c.

  • pievilkšanās;

  • vingrinājumi ar trosi;

  • vingrinājumi ar svariem;

  • skriešana.

10. Mīts

Lai stiprinātu saistaudus un novērstu diastāzi ir jālieto kolagēns.

Patiess

Par savu personīgo pieredzi ļoti smagas diastāzes novēršanā ar kolagēna palīdzību, savas prakses un savu ārzemju kolēģu prakses pieredzi saistībā ar kolagēna lietošanu pastāstīšu daudz sīkāk citā rakstā. Taču, jā, lai arī nav klīnisku pētījumu kolagēna nozīmībai diastāzes gadījumā, tas var palīdzēt stiprināt saistaudus un mazināt diastāzi, ja vien tiek lietots pareizi. Tas to nekādi nespēj viens bez atbilstošas terapijas, bet var būt labs palīglīdzeklis.


Nesenie raksti