Par pateicību savam ķermenim.


“Pateicība atklāj dzīves pilnību. Tā pārvērš to, kas mums pieder, par pietiekamu un par vēl ko vairāk. Tā pārvērš noliegumu piekrišanā, haosu kārtībā, apjukumu skaidrībā. Tā var pārvērst maltīti dzīrēs, ēku par mājām, svešinieku par draugu. Pateicība piešķir jēgu mūsu pagātnei, sniedz mieru šodienā un rada priekšstatu par rītdienu.” (Melodija Bītija)

Par pateicības spēku ir uzrakstītas simtiem grāmatas. Tās māca prast pateikties par visu, kas mūsos, mums apkārt, virs mums un zem mums. Par labo, ļauno, sāpošo, smeldzošo, sirdi kutinošo un prātu reibinošo. Par kustīgo un nekustīgo. Par dzīvo un nedzīvo. Un tomēr... Pateikties vispirms sev ir augstākais, ko sieviete spēj izdarīt savas laimes vārdā. Pieņemt sevi un pateikties savam ķermenim nozīmē atzīt, ka viss sākas sevī.

Visa sākums ir sievietē. Un visa sākums ir dzemdē. Tieši tur rodas dzīvība. Vai sievietei šo pateicības rituālu nevajadzētu sākt ar šo visuma centru sevī un sava sievišķā pieņemšanu?

Sievietes, mīliet, cieniet un saudzējiet savu dzemdi. Tā ir sievietes otra sirds, ģimenes kulta vieta ķermenī, dzīvības telpa un mīlestības oāze, visuma centrs un dvēseles mājvieta! Tieši šeit sieviete ir parādā vispatiesāko pateicību!

#pateicībakermenim

Nesenie raksti
Seko mums
  • Facebook Basic Square