Sievietes vēders

 

Sievietes iegurnis nav atraujams no sievietes vēdera. Vēders spēlē ļoti būtisku lomu sievietes iegurņa veselībā. Intīmo muskuļu trenēšana bieži vien sieviešu izpratnē ir tikai Kēgela vingrojumi, kuri māca savilkt iegurņa pamatnes muskulatūru. Bet šī muskulatūra ir neatraujama no kopējās ķermeņa kodola muskulatūras. Un ķermeņa kodols ir neatdalāms “komplekts”, kas sastāv no iegurņa pamatnes muskulatūras, diafragmas (elpošanas muskulis), vēdera un muguras dziļās muskulatūras. Sievietei pareiza iegurņa pamatnes muskulatūras attīstīšana nozīmē trenēt visu šo ķermeņa kodola “komplektu”. Vājš iegurnis ir vājš kodols. Ja sieviete pašrocīgi ar vai bez kāda intīmā trenažiera trenē iegurņa pamatnes muskulatūru bez izpratnes par kopējo muskuļu darbību, iegurņa pamatnes muskulatūru var trenēt ļoti ilgi un nesagaidīt vēlamo rezultātu, vai vēl ļaunāk, - situāciju tikai pasliktināt. Tas pats notiek arī tad, ja sieviete ar vāju ķermeņa kodolu mēģina visiem spēkiem tikt pie plakana vēdera, savā vingrojumu krājumā izmantojot biežākos vēdera preses vingrojumus, kas ķermenī palielina iekšējo spiedienu un uzliek vēl smagāku pārbaudījumu vājajam ķermeņa kodolam, to izspiežot. 
Un šeit jāpiemin arī diastāze, ar ko sievietes saskaras tieši pēc dzemdībām, bieži pat nenojaušot, ka vēdera muskulatūra ir traumēta, kā rezultātā cieš gan vēders, gan iegurnis, gan mugura.

 

Diastāze


Diastāze ir sprauga starp vēdera taisnajiem muskuļiem (tiem muskuļiem, ko tautā sauc par “sešpaku”). Starp taisnajiem muskuļiem ir saistaudu līnija – baltā līnija. Kad sieviete gaida bērniņu, vēderam augot, šie muskuļi attālinās viens no otra un šī saistaudu līnija izstiepjas. Pēc dzemdībām, kad mazulis ir piedzimis un vēdera apjoms samazinās, šie saistaudi var būt vāji un muskuļi var palikt attālināti viens no otra, kā rezultātā sprauga starp tiem paliek. Starp šiem muskuļiem ir nosacīti dabisks attālums līdz brīdim, kamēr  tas nav palielinājies vēdera iekšējā spiediena rezultātā. Šim dabiskajam attālumam starp taisnajiem muskuļiem nav “normāls” platums, jo arī antropometriskie rādītāji ietekmē muskuļu savienojumus. Diastāzes diagnoze balstās uz absolūtā mēra pieņēmumu, kas ir virs 2,5 cm (aptuveni 2 pirkstu platums) starp vēdera muskuļu pusēm. Tātad, ja sprauga starp šiem muskuļiem ir virs 2,5cm, tad šī baltā saistaudu viduslīnija starp šiem abiem muskuļiem ir mainījusies un izstiepusies. Tā kā šie vēdera taisnie muskuļi ir atdalījušies, tad orgānus priekšpusē kopā satur tikai saistaudi. Tāpēc orgāni var izgāzties un izspiesties caur vēdera priekšējo sienu, radot grūtnieces vēdera izskatu. Vēders guļus stāvoklī var izskatīties bumbierveida formas, un kājās stāvot, kā grūtnieces puncis. Naba var būt izspiesta uz āru tā vietā, lai būtu uz iekšu. Bieži situācija ar vēdera izgāšanos dienas laikā paliek arvien smagāka un vizuāli izteiktāka, jo palielinās kuņģa tilpums un tas gāžas uz āru. Sieviete pēc dzemdībām jūtas tā, it kā joprojām būtu bērniņa gaidībās. Sievietei kopš dzemdībām var būt pagājuši daudzi gadi, bet vēders joprojām var izskatīties kā grūtniecei. 
Attēlā redzamajās bildēs ir attēlots normāls šo muskuļu attālums vienam no otra un attālums, kurā diastāze jau ir diagnoze.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kāpēc rodas diastāze.


Diastāze rodas, kad vēdera un iegurņa zona ir pakļauta lielam iekšējam vēdera spiedienam. Šis iekšējais spiediens stumj visu uz āru (vēdera priekšpusē) un uz leju (iegurnī). Tas ir muskuļu stāvoklis, bet šis stāvoklis rodas no spiediena ķermenī. Pēc bērniņa piedzimšanas un atlabšanas perioda, ja šis spiediens joprojām ir ķermenī un sieviete ar savām ikdienas un fiziskajām aktivitātēm šo spiedienu visu laiku palielina, tad visi šie muskuļi paliek tur, kur viņi ir. Tie ir vāji un tie nestrādā tā, kā tiem būtu jāstrādā. Tāpēc ir svarīgi saprast, kā muskuļiem var palīdzēt un kā samazināt spiedienu uz tiem. Ir svarīgi arī saprast, ko nedrīkst darīt diastāzes gadījumā, jo ir ļoti daudz populāri vingrojumi, kas šo spiedienu tikai palielina un situāciju padara vēl ļaunāku. Īpaši tas attiecas uz jau minētajiem standarta vēdera preses vingrojumiem. Tāpat ir svarīgi zināt, kā  ikdienas aktivitātēs šo spiedienu samazināt un nespiest vēl vairāk jau tā vājo vēdera sienu un iegurni.

 

Ko diastāze nodara iegurnim.


Diastāzes gadījumā vēdera taisnie muskuļi vairs nav balsts iekšējiem orgāniem. Viss tiek vēl vairāk spiests uz leju. Un viss, kas tiek spiests uz leju, spiež uz iegurņa pamatnes muskulatūru, radot tai papildus slodzi. Tas nozīmē, ka visas vājas iegurņa pamatnes muskulatūras pazīmes diastāzes gadījumā var būt izteiktākas:


•    sāpes muguras vidus un lejas daļā;
•    urīna nesaturēšana;
•    maksts vājums, sāpes;
•    maksts sieniņu noslīdējums, orgānu noslīdējumi;
•    sāpes dzimumakta laikā;
•    fēču nesaturēšana;
•    gāzu nesaturēšana;
•    seksuālas disfunkcijas.

Kā izārstēt diastāzi
 

Spiediens tiek radīts vēdera dobumā. Ķermeņa kodolam, lai šim spiedienam pretotos, ir jābūt spēcīgam. Tāpēc, pirmkārt, vitāli svarīgi, lai izārstētu diastāzi, ir attīstīt un pareizi stiprināt jau minēto ķermeņa kodolu. Vairumā gadījumu diastāzi var sašaurināt bez ķirurģiskas iejaukšanās, stiprinot pareizo muskulatūru. Tāpat diastāzes radīto problēmu risināšanai nav svarīgs vecums un laiks, kas ir pagājis kopš pēdējām dzemdībām. Ja kopš dzemdībām ir pagājuši vairāki gadi, tad problēmas ir risināmas tikpat veiksmīgi kā uzreiz pēc tām.  

 

Par šīm problēmām gan nodarbībās, gan konsultācijās es runāju un ar tām strādāju kompleksi, lai sieviete izprastu ķermeņa muskulatūras kopsakarības un sajustu gan savas elpas nozīmi iegurnī, gan vēdera muskulatūras ietekmi uz iegurnī notiekošajiem procesiem. Sievietes ar diastāzi saņem speciālu programmu diastāzes novēršanai.