Sievietes vēders

Mūsu ķermenis ir apbrīnojami vienots veselums, kurā katra ķermeņa daļa un sistēma darbojas mijiedarbībā ar pārējām. Un arī iegurnis ir tikai daļa no šī veseluma. Sievietes intīmā veselība ir atkarīga no  ļoti daudziem psiholoģiskiem un fizioloģiskiem faktoriem. Pat žokļa funkcionālais stāvoklis var spēcīgi ietekmēt intīmo veselību. Un tieši tāpat arī vēders. Vēders spēlē ļoti būtisku lomu sievietes iegurņa veselībā. Intīmo muskuļu trenēšana bieži vien sieviešu izpratnē ir tikai Kēgela vingrinājumi, kuri māca sasprindzināt iegurņa pamatnes muskulatūru. Bet šī muskulatūra darbojas kā sinhrons mehānisms gan ar elpošanas, gan muguras, gan vēdera dziļajiem muskuļiem. Dažādas šo muskuļu un vēdera muskulatūras disfunkcijas var radīt disfunkcijas arī iegurnī. Un viena no šādām disfunkcijām ir diastāze. Ar diastāzi sievietes visbiežāk saskaras pēc dzemdībām, lai gan to var izraisīt arī sporta aktivitātes, kas palielina intraabdominālo spiedienu, turklāt diastāze retākos gadījumos var būt arī vīriešiem.  

Diastāze ir sprauga starp vēdera taisnā muskuļa pusēm (tā muskuļa, ko tautā sauc par “sešpaku”). Starp vēdera taisnā muskuļa pusēm ir saistaudu līnija – baltā līnija. Kad sieviete gaida bērniņu, vēderam augot, šie muskuļi attālinās viens no otra un šī saistaudu līnija izstiepjas. Pēc dzemdībām, kad mazulis ir piedzimis un vēdera apjoms samazinās, šie saistaudi var būt vāji un muskuļi var palikt attālināti viens no otra, kā rezultātā sprauga starp tiem paliek. Starp šiem muskuļiem ir nosacīti dabisks attālums līdz brīdim, kamēr  tas nav palielinājies vēdera iekšējā spiediena rezultātā. Šim dabiskajam attālumam nav “normāls” platums, jo arī antropometriskie rādītāji ietekmē muskuļu savienojumus. Diastāzes diagnoze balstās uz absolūtā mēra pieņēmumu, kas ir virs 2 cm (» 2 pirkstu platums) starp vēdera muskuļa pusēm. Tātad, ja sprauga starp šīm muskuļa pusēm ir virs 2cm, tad šī baltā saistaudu viduslīnija ir mainījusies un izstiepusies, un konstatējama diastāze. Tā kā šīs puses ir atdalījušās, tad vēdera priekšējā siena nespēj pilnvērtīgi pildīt tai dabas uzliktās funkcijas un orgānus priekšpusē kopā satur tikai saistaudi. Tāpēc orgāni var izgāzties un izspiesties caur vēdera priekšējo sienu, radot grūtnieces vēdera izskatu. Vēders guļus stāvoklī var izskatīties arī bumbierveida formas, un kājās stāvot, kā grūtnieces puncis. Naba var būt izspiesta uz āru tā vietā, lai būtu uz iekšu. Bieži situācija ar vēdera izgāšanos dienas laikā paliek arvien smagāka un vizuāli izteiktāka, jo palielinās kuņģa tilpums. Sieviete pēc dzemdībām jūtas tā, it kā joprojām būtu bērniņa gaidībās. Sievietei kopš dzemdībām var būt pagājuši daudzi gadi, bet vēders joprojām var izskatīties kā grūtniecei diastāzes gadījumā.

Attēlā redzamajās bildēs ir attēlots normāls šī muskuļa pušu attālums vienam no otra un attālums, kurā diastāze jau ir diagnoze. 

Tātad diastāze rodas, kad vēdera un iegurņa zona ir pakļauta lielam iekšējam spiedienam. Šis iekšējais spiediens stumj visu uz āru (vēdera priekšpusē) un uz leju (iegurnī). Tas ir muskuļu stāvoklis, kurš rodas no spiediena ķermenī. Viss, kas tiek spiests uz leju, spiež gan uz iegurņa orgāniem, gan uz iegurņa pamatnes muskuļiem, radot tiem papildus slodzi. Tas nozīmē, ka visas vājas iegurņa pamatnes muskulatūras pazīmes diastāzes gadījumā var būt izteiktākas, vai arī šīs disfunkcijas var būt tāpēc, ka ir diastāze:

 

  • urīna nesaturēšana klepojot, šķaudot, smejoties;

  • urīna nesaturēšana pie fiziskas slodzes;

  • gāzu, fēču nesaturēšana;

  • diskomforta, smaguma vai spiediena sajūtas vēdera lejusdaļā, astes kaula rajonā, starpenē atrodoties vertikālā stāvoklī;

  • bieži urīnpūšļu, nieru iekaisumi;

  • aizcietējumi;

  • hemoroīdi;

  • kāju tūska;

  • vēnu varikoze;

  • sāpīgas mēnešreizes;

  • sāpes krustos.

 

Tāpēc pēc bērniņa piedzimšanas, kad sievietes vēders un iegurnis ir paveicis brīnumaināko darbu sievietes dzīvē, sievietēm vairāk kā jebkuros citos dzīves posmos ir jārūpējas par šiem muskuļiem un jāizvērtē visas aktivitātes, cenšoties sevi pasargāt no dažādām iegurņa disfunkcijām. Būtiski ir saprast, ka grūtniecība un dzemdības iegurnim ir ļoti nopietna slodze, pēc kuras tam nepieciešams laiks un īpašas rūpes. Ir svarīgi saprast, kā muskuļiem var palīdzēt un kā samazināt spiedienu uz tiem. Vairumā gadījumu diastāzi var sašaurināt bez ķirurģiskas iejaukšanās, stiprinot pareizo muskulatūru. Tāpat diastāzes radīto problēmu risināšanai nav svarīgs vecums un laiks, kas ir pagājis kopš pēdējām dzemdībām. Ja kopš dzemdībām ir pagājuši vairāki gadi, tad problēmas ir risināmas tikpat veiksmīgi kā uzreiz pēc tām.  

Diastāze nav vienīgā disfunkcija vēderā, kas skar iegurni. Pie visām iegurņa disfunkcijām pat nedzemdējušām sievietēm vienmēr iegurņa pamatnes muskulatūras attīstīšanai jānotiek korekti, iesaistot visus muskuļus, kas darbojas vienoti ar intīmo muskulatūru.

Iepazīsti...Sajūti...Baudi...