Anisms jeb disinerģiska defekācija

Anisms, ko dēvē arī par disinerģisku defekāciju, ir iegurņu pamatnes muskulatūras funkcionāls traucējums, kuru cilvēks izjūt defekācijas laikā kā muskuļu spazmas, kuras neļauj dabiski brīvi notikt defekācijas procesam. Pacienti visbiežāk šo sajūtu raksturo kā spēcīgu sasprindzinājumu anālajā atverē brīdī, kad dabiskajām vajadzībām vajadzētu notikt brīvi un atslābināti.

Defekācijas procesā ir jānotiek noteiktai sinerģijai starp iegurņa pamatnes un vēdera muskuļiem, - ir jānotiek muskuļa puborectalis un ārējā anālā sfinktera atslābumam, kura laikā palielinās anorektālais leņķis. Fēču kustība izraisa arī iekšējā anālā sfinktera un tad ārējā anālā sfinktera atslābināšanos (sk. attēlā). Intraabdominālais spiediens, kuru palielina vēdera muskulatūras kontrakcijas, palīdz zarnu saturu izvadīt cauri anālajam kanālam. Ja minēto muskuļu sinerģiska darbība nenotiek un muskuļi, kuriem ir jāatslābst, sasprindzinās, defekācijas process kļūst ļoti apgrūtinošs un sāpīgs.

Pētījumi rāda, ka vidēji 40% cilvēku ar aizcietējumu problēmām ir anisms un to var radīt sekojoši faktori:

• Aizcietējumi no bērnības;

• Ilgstoša spiešana defekācijas laikā;

• Grūtniecība, tās radītās hormonālās izmaiņas;

• Dažādas iegurņa traumas;

• Traumatiska ķirurģiskā pieredze;

• Seksuāla rakstura traumas;

• Traumatiskas dzemdības;

• Neiroģeneratīvas saslimšanas.

Tipiskākie pacientu simptomi ir:

• Apgrūtināta, sāpīga defekācija;

• Regulāri aizcietējumi;

• Vēdera sāpes, diskomforts, spazmas;

• Nepilnīga defekācija un nepilnīgas iztukšošanās sajūta;

• Sajūta, ka defekācijas laikā anālā atvere cieši aizveras;

• Sāpes anālajā apvidū.

  
  

Pie jebkādiem defekācijas traucējumiem gala diagnozi var dot tikai ārsts (proktologs) un šī problēma prasa arī specifisku izmeklēšanu (piemēram, anorektālā manometrija, defekogrāfija).

Kā primārā ārstēšanas metode visbiežāk ir iegurņa fizioterapija, kuras mērķis ir novērst iegurņa pamatnes muskulatūras disinerģisko darbību. Pasaulē kā efektīvākā metode tiek uzskatīta Biofeedback (atgriezeniskās saites) terapija, kura apvienojama kopā ar citām fizioterapijas metodēm. Biofeedback terapijas laikā tiek izmantota rektāla zonde ar kuras palīdzību pacients apgūst pareizi gan sasprindzināt, gan atslābināt iegurņa pamatnes muskulatūru, pareizi kontrolējot vēdera muskulatūras un elpošanas iesaisti. Papildus ar atsevišķas elektrostimulācijas zondi šos muskuļus ir iespējams arī stimulēt, piemēram, samazinot hipertonusu. Savā praksē es izmantoju arī MAPLe terapiju, kas pieskaitāma pie Biofeedback metodes.

Kā vēl viena ārstēšanas metode bieži tiek izmantota arī Botulīna toksīna (Botox) injekcijas muskuļa puborectalis  atslābināšanai. Šīs injekcijas darbojas identiski kā tās tiek izmantotas skaistumkopšanā. Botulīna toksīns bloķē acetilholīna izdalīšanos nervu galos (acetilholīns ir viela, kas liek muskulim sarauties) un tā kā nervu impulsi vairs nesasniedz konkrēto muskuli, tas zaudē spēju sarauties. Taču jārēķinās, ka šai terapijai ir īstermiņa efekts un tā visbiežāk ir jāatkārto. Tāpēc arī iegurņa rehabilitācijā visbiežāk šī metode tiek izmantota kopā ar iegurņa fizioterapiju.

Tā kā šī problēma ir saistīta ar muskuļu sinerģiju, tad pie jebkuras terapijas izmantošanas paša pacienta iesaiste un līdzestība ir ne mazāk būtiska. Un šī iesaiste ietver:

• Pareizu uzturu ar augstu šķiedrvielu saturu un pietiekamu šķidruma daudzumu, kas uzlabo gan fēču masu, gan vēdera izejas procesu, mazinot aizcietējumus.

• Dažādu elpošanas tehniku un relaksāciju pozu, vingrojumu pielietošanu ne tikai fizioterapijas kabinetā, bet arī patstāvīgi ikdienā.

• Pacientiem ar disinerģisku defekāciju bieži ir arī dažādas citas ar iegurņa pamatnes muskulatūru saistītas mazā iegurņa orgānu disfunkcijas,  - starpenes vājums, maksts, urīnpūšļa vai taisnās zarnas noslīdējums u.c. Tāpēc terapija prasa ne tikai apgūt šo muskuļu atslābināšanas tehnikas, bet arī šo muskuļu tonusa un spēka uzlabošanas vingrinājumus. Un tas noteikti nav kaut kur internetā atrasts viens Kēgela vingrojums, kurš visbiežāk tiek pildīts nepareizi.

• Pareizu defekācijas pozas izmantošanu un defekācijas pieradumu maiņu, īpaši, ja defekāciju ilgstoši mēģināts panākt ar spēcīgu vēdera spiešanu (par pareizu pozu var izlasīt un to vizuāli redzēt rakstā par pareizu defekācijas pozu).

• Vēdera atslābināšanas tehnikas un masāžu pielietošanu, kas palīdz stimulēt zarnu darbību.

• Reizēm nepieciešama arī psihoterapijas palīdzība, ja šī disfunkcija saistīta ar psiholoģiskām traumām.

Saudzē un mīli savu iegurni!