Vaginālais estrogēns

Man kā iegurņa rehabilitologam un fizioterapeitam savā praksē ikdienā nākas dzirdēt dažāda vecuma sieviešu sūdzības par iegurņa veselību. Un sūdzības, kas parādās sievietēm vidēji pēc 40-50 gadu vecuma bieži ir visai līdzīgas, - mazā iegurņa orgānu noslīdējumi, maksts atrofija, maksts sausums, urīnceļu infekcijas un sajūta, ka kaut kas nav vairs tā, ka bijis gadus iepriekš. Visām šīm sūdzībām ir vairākas terapijas iespējas, taču ir viena ļoti būtiska kopēja nepieciešamība. Un tas ir vaginālais estrogēns!  Šajā rakstā dalīšos arī ar daudz zinātniskajiem pētījumiem, jo par vagināla estrogēna nozīmi Latvijā runā pārāk maz. Un līdz šim brīdim tā efektivitātei tiešām vairs netrūkst klīniskā pierādījuma.

Dāmas, vaginālais estrogēns jums ir vai būs nepieciešams tikpat ļoti kā izpratne, kāpēc tas ir nepieciešams. Pasaulē netrūkst speciālistu, kas uzskata, ka estrogēna krēmam būtu jābūt katras sevis mīlošas sievietes kosmētikas maciņā sākot jau no 40 gadiem.

     Pavisam nelielai atkāpei par estrogēna kopējo nozīmi ķermenī (lai gan daudz esmu to aprakstījusi iepriekšējos rakstos). Estrogēns ir hormons, kas ir kā orķestra diriģents, kurš diriģē kopējo fizisko, garīgo un emocionālo funkcionalitāti. Tas neregulē tikai mēnešreizes, auglību un grūtniecību. Estrogēna receptori ir visās galvenajās orgānu sistēmās un tas ievērojami komandē to darbību. Viss ir skaisti līdz brīdim, kamēr tas dabiski nesamazinās. Taču perimenopauzē un menopauzē, kad tā līmenis sāk krist, sieviete sāk justies pazudusi savā ķermenī. Tas ietekmē ne tikai atmiņu, kaulu blīvumu, emocionālo stāvokli, svaru un daudz citas funkcijas, bet arī maksts un urīnceļu veselību. Tā kā šeit apskatīšu vaginālā estrogēna nozīmi, tad precīzākam skaidrojumam, ko estrogēns dod makstij:

• Estrogēna receptori atrodas visā makstī un arī apakšējos urīnceļos. Makstī ir augsta estrogēnu receptoru koncentrācija, kas modelē maksts epitēliju proliferāciju un nobriešanu. Tiklīdz tas samazinās, sieviete piedzīvo maksts sausumu, dedzināšanu, kairinājumu un maksts Ph līmeņa paaugstināšanos. Tātad estrogēns uztur maksts sieniņu biezumu, elastību un mitrumu, tādējādi novēršot maksts atrofiju (sk.attēlā).

• Estrogēns palielina glikogēna daudzumu maksts epitālijā, atbalstot labo baktēriju augšanu un pazeminot maksts pH līmeni, kas palīdz novērst infekcijas un uzturēt veselīgu mikrobiomu.

• Estrogēns veicina lokālo imūno aizsardzību, pildot imūno funkciju.

• Estrogēns samazina pārmērīgu nervu blīvumu maksts sieniņās, kas var palīdzēt mazināt tādus simptomus kā sāpes, dedzināšana un nieze.

• Tas atbalsta arī urīnceļus, kā rezultātā estrogēna krituma dēļ var sākties urīnceļu infekcijas vai arī tās var kļūt biežākas. Urīnpūslis var kļūt pāraktīvs, kā rezultātā vēlme urinēt ir pēkšņa un neatliekama. Urīna nesaturēšana var parādīties arī pie fiziskas slodzes.

Kopā ar diskomfortu seksa laikā, kas rodas maksts atrofijas dēļ, visus šos  simptomus kā vienu simptomu grupu angliski dēvē par menopauzes uroģenitālo sindromu (angliski GMO – Genitourinary Syndrome of Menopause). Tātad tie ir simptomi, kas ietekmē maksti, vulvu un/vai urīnceļus un tos piedzīvo ap 70% sieviešu. Pēc klīniskajiem pasaules datiem ap 40% sieviešu menopauzes vecumā piedzīvo smagus simptomus. Klīniskajos pētījumos kā lielākais risks neārstētam uroģenitālajam sindromam ir minētas uroģenitālā trakta infekcijas (angliski UTIs – urinary tract infections). Un zelta standarts to ārstēšanā ir tieši vagināls estrogēns, nevis antibiotikas. Estrogēns spēlē tiešām milzīgu lomu! Pētījumi apstiprina, ka joprojām šīs infekcijas visbiežāk tiek ārstētas ar antibiotikām un bieži sievietēm tas ir kā apburtais loks, jo neārstējot cēloni, tās atkārtojas. Tātad vienkāršoti runājot, ar vaginālu estrogēnu jāārstē jau uroģenitālais sindroms, lai tālāk nepiedzīvotu uroģenitālā trakta infekcijas. Nevis dzērveņu sula, dzērveņu kapsulas vai antibiotikas, bet estrogēns!!!

Vaginālais estrogēns ir lokalizēts, zemas devas un pilnīgi drošs. Vaginālā estrogēna terapija neizraisa vēzi  un sirds asinsvadu saslimšanas, ko apstiprina pētījumi (norādīti zemāk). To nevajag salīdzināt ar hormonu aizstāj terapiju (HAT) un tas ir ieteicams pat sievietēm, kurām ir HAT. Perorāli lietojama hormonu terapija ir atšķirīga no vaginālas terapijas. Vagināla estrogēna darbība ir lokāla tieši makstī. Ar tā palīdzību maksts, vulva un urīnceļi saņem to, ko ķermenis ar gadiem sāk zaudēt, palīdzot novērst augstāk minētos simptomus. Man to patīk salīdzināt ar jebkuru anti-age produktu sejai, - gluži tāpat, kā sievietes cenšas apkarot krunciņas uz sejas, būtu jācenšas apkarot arī maksts novecošanās, jo katrai pieaugušai makstij ir nepieciešams estrogēns.

Vaginālais estrogēns pasaulē ir pieejams dažādās formās, - krēmos, svecītēs, tabletēs, kapsulās, gēlos un riņķos un ir recepšu medikaments. Tas satur estradiolu vai estriolu, kas abi ir estrogēna veidi. Estriols ir vieglākas formas estrogēna tips nekā estradiols. Tā lietošana ir nepieciešama visu laiku, gluži tāpat, kā ikdienas krēma lietošana. Atkarībā no devas tā var būt lietojama katru dienu, kursa veidā vai dažas reizes nedēļā. Lietošanas biežumu nosaka ārsts, izejot no simptomiem un veida.

Latvijā pieejamie produkti:

·      Estriol Wolff vagināls krēms (estriols)

·      Ovestin pesāriji (estriols)

·      Linoladiolum vagināls krēms (estradiols)

·      Vagifem vaginālās tabletes (estradiols)

·      Vagirux vaginālās tabletes (estradiols)

Savā praksē, palīdzot risināt mazā iegurņa disfunkcijas, savām pacientēm bieži uzsveru, ka vagināls estrogēns ir daļa no terapijas un šī daļa ir ļoti būtiska!

Saudzē un cieni savu iegurni!

Mīlestībā,

Zane

Pētījumi:

1.     Biehl, C., Plotsker, O., & Mirkin, S. (2019). A systematic review of the efficacy and safety of vaginal estrogen products for the treatment of genitourinary syndrome of menopause. Menopause, 26, 431–453. https://doi.org/10.1097/GME.0000000000001221.

2.     Chen, Y., Su, T., & Lau, H. (2020). Estrogen for the prevention of recurrent urinary tract infections in postmenopausal women: a meta-analysis of randomized controlled trials. International Urogynecology Journal, 32, 17-25. https://doi.org/10.1007/s00192-020-04397-z.

3.     Christmas, M., Iyer, S., Daisy, C., Maristany, S., Letko, J., & Hickey, M. (2023). Menopause hormone therapy and urinary symptoms: a systematic review. Menopause, 30, 672 - 685. https://doi.org/10.1097/GME.0000000000002187.

4.     Cold, S., Cold, F., Jensen, M., Cronin-Fenton, D., Christiansen, P., & Ejlertsen, B. (2022). Systemic or Vaginal Hormone Therapy After Early Breast Cancer: A Danish Observational Cohort Study. JNCI Journal of the National Cancer Institute, 114, 1347 - 1354. https://doi.org/10.1093/jnci/djac112.

5.     Crandall, C., Diamant, A., & Santoro, N. (2020). Safety of vaginal estrogens: a systematic review.. Menopause. https://doi.org/10.1097/GME.0000000000001468.

6.     Crandall, C., Hovey, K., Andrews, C., Chlebowski, R., Stefanick, M., Lane, D., Shifren, J., Chen, C., Kaunitz, A., Cauley, J., & Manson, J. (2017). Breast cancer, endometrial cancer, and cardiovascular events in participants who used vaginal estrogen in the Women's Health Initiative Observational Study. Menopause, 25, 11–20. https://doi.org/10.1097/GME.0000000000000956.

7.     Farrell, R. (2016). Committee Opinion No. 659 Summary: The Use of Vaginal Estrogen in Women With a History of Estrogen-Dependent Breast Cancer. Obstetrics & Gynecology, 127, 618–619. https://doi.org/10.1097/AOG.0000000000001349.

8.     Harris, B., Bishop, K., Kuller, J., Ford, A., Muasher, L., Cantrell, S., & Price, T. (2019). Hormonal management of menopausal symptoms in women with a history of gynecologic malignancy.. Menopause. https://doi.org/10.1097/GME.0000000000001447.

9.     Lethaby, A., Ayeleke, R., & Roberts, H. (2016). Local oestrogen for vaginal atrophy in postmenopausal women.. The Cochrane database of systematic reviews, 8, CD001500 . https://doi.org/10.1002/14651858.CD001500.pub3.

10.  Li, S., Herrera, G., Tam, K., Lizarraga, J., Beedle, M., & Winuthayanon, W. (2018). Estrogen Action in the Epithelial Cells of the Mouse Vagina Regulates Neutrophil Infiltration and Vaginal Tissue Integrity. Scientific Reports, 8. https://doi.org/10.1038/s41598-018-29423-5.

11.  Moore, K., Ognenovska, S., Chua, X., Chen, Z., Hicks, C., El-Assaad, F., West, N., & El-Omar, E. (2024). Change in microbiota profile after vaginal estriol cream in postmenopausal women with stress incontinence. Frontiers in Microbiology, 15. https://doi.org/10.3389/fmicb.2024.1302819.

12.  Nappi, R., Tiranini, L., Martini, E., Bosoni, D., Cassani, C., & Cucinella, L. (2023). Different local estrogen therapies for a tailored approach to GSM. Climacteric, 26, 361 - 366. https://doi.org/10.1080/13697137.2023.2218998.

13.  Rahn, D., Carberry, C., Sanses, T., Mamik, M., Ward, R., Meriwether, K., Olivera, C., Abed, H., Balk, E., & Murphy, M. (2014). Vaginal Estrogen for Genitourinary Syndrome of Menopause: A Systematic Review. Obstetrics & Gynecology, 124, 1147–1156. https://doi.org/10.1097/AOG.0000000000000526.

14.  Santen, R. (2015). Vaginal administration of estradiol: effects of dose, preparation and timing on plasma estradiol levels. Climacteric, 18, 121 - 134. https://doi.org/10.3109/13697137.2014.947254.

15.  Santoro, N., Worsley, R., Miller, K., Parish, S., & Davis, S. (2016). Role of Estrogens and Estrogen-Like Compounds in Female Sexual Function and Dysfunction.. The journal of sexual medicine, 13 3, 305-16 . https://doi.org/10.1016/j.jsxm.2015.11.015.

16.  Stanczyk, F., Mandelbaum, R., Matharu, H., Dancz, C., & Sherman, M. (2023). Endometrial safety of low-dose vaginal estrogens. Menopause, 30, 650 - 658. https://doi.org/10.1097/GME.0000000000002177.