Diastāze (jeb sajūta, ka vēderu nav iespējams savākt)
Kad pati savā ķermenī pirmo reizi saskāros ar ļoti smagu diastāzi pēc bērniņa piedzimšanas (plaukstas platumā), Latvijā par šo ķermeņa disfunkciju neviens nerunāja un pat ja kāds konstatēja milzīgo spraugu manā vēdera sienā, vienīgā ieteicamā rehabilitācija bija trenēt vēdera presi (kas ir absolūti nepareizi). Kopš tā brīža ir pagājuši vairāk kā 10 gadi gan manis pašas ceļā pēc pasaules zināšanām, kā rehabilitēt sievietes ar šādu diagnozi, gan pieredzes apmaiņā, daloties ar šīm zināšanām gan ar treneriem, gan fizioterapeitiem. Un prieks, ka šis jēdziens vairs nav tik biedējošs svešvārds ne ārstiem, ne pašām sievietēm pēc bērniņa piedzimšanas. Šeit padalīšos vienkārši saprotamā valodā, kas tad īsti ir diastāze, kā to pašai konstatēt, kam pievērst īpašu uzmanību un kādi ir biežākie mīti.
Kas ir diastāze
Diastāze ir sprauga starp vēdera taisnā muskuļa pusēm (tā muskuļa, ko tautā sauc par “sešpaku” un kas atrodas vēdera priekšējā sienā). Starp šī taisnā muskuļa pusēm ir saistaudu līnija – baltā līnija. Kad sieviete gaida bērniņu, vēderam augot, šie muskuļi attālinās viens no otra un šī saistaudu līnija iestiepjas. Pēc dzemdībām, kad mazulis ir piedzimis un vēdera apjoms samazinās, šie saistaudi var būt vāji un muskuļi var palikt attālināti viens no otra, kā rezultātā sprauga starp tiem paliek. Diastāze var rasties ne tikai grūtniecības laikā, tā var rasties gan vīriešiem, gan sievietēm no fiziskām aktivitātēm, kas palielina intraabdominālo spiedienu.
Diastāzes diagnoze balstās uz absolūtā mēra pieņēmumu, kas ir virs 2 cm (» 1,5 pirkstu platums) starp vēdera taisnā muskuļa abām pusēm. Tātad, ja sprauga starp šīm muskuļa pusēm ir virs 2cm, tad šī baltā saistaudu viduslīnija ir mainījusies un izstiepusies, un konstatējama diastāze. Lai gan šis pieņēmums klīniskajā literatūrā atšķiras, jebkura diastāze un ķermenis jāskatās kā viens veselums, jo ne vienmēr palielināta sprauga definējama kā diastāze, un, kas vienai sievietei būs diastāze, otrai būs norma.
Ja muskuļa puses ir atdalījušās, tad vēdera priekšējā siena nespēj pilnvērtīgi pildīt tai dabas uzliktās funkcijas un nespēj priekšpusē korekti saturēt iekšējos orgānus. Tāpēc smagākos gadījumos arī orgāni var gāzties un spiesties caur vēdera priekšējo sienu, radot grūtnieces vēdera izskatu. Vēders guļus stāvoklī var izskatīties arī bumbierveida formas, un kājās stāvot, kā grūtnieces puncis. Naba var būt izspiesta uz āru tā vietā, lai būtu uz iekšu. Bieži situācija ar vēdera izgāšanos dienas laikā paliek smagāka un vizuāli izteiktāka, jo palielinās kuņģa tilpums. Sieviete pēc dzemdībām jūtas tā, it kā joprojām būtu bērniņa gaidībās. Sievietei kopš dzemdībām var būt pagājuši daudzi gadi, bet vēders joprojām var izskatīties kā grūtniecei diastāzes gadījumā un to samazināt ar pieņēmumu, ka jātrenē vēdera prese, jo problēma ir preses muskulatūrā, nav iespējams.
Attēlā redzamajās bildēs ir attēlots normāls šī muskuļa pušu attālums vienam no otra un attālums, kurā diastāze jau ir diagnoze.
Šis atvērums ne vienmēr ir visā taisnā muskuļa garumā. Tam var būt dažādi veidi, kā redzams zemāk attēlā. Tāpēc, ja pati sevi pārbaudi, tas ir jādara visas vēdera priekšējās sienas garumā, nevis tikai ap nabu, - tas ir sākot no simfīzes līdz pat krūšu kaulam.
Biežākās kļūdas, ko pieļauj sievietes ar sūdzībām par vēdera izskatu
Visbiežākā kļūda, bērniņam piedzimstot, ir neļaut ķermenim atgūties. Katrai sievietei būtu jāapmeklē speciālists, kas novērtē gan iegurņa, gan vēdera stāvokli. Īpaši, ja sieviete vēlas uzreiz uzsākt fiziskās aktivitātes, kuras vairumā gadījumu nebūt nav ķermeni saudzējošas. Diastāze nav tikai vēdera disfunkcija, tā ir ķermeņa disfunkcija. Tāpēc ja sievietei pirmā vēlme ir samazināt vēderu un tas tiek darīts neapdomīgi, tad ķermenim tiek liegta iespēja dabiskā veidā “sadzīt”. 9 mēnešus ķermenī notikušas milzīgas izmaiņas un tikpat ilgs laiks tam ir nepieciešams, lai atgūtos! Tas nebūt nenozīmē, ka sportot ir aizliegts. Tas nozīmē tikai to, ka jāsporto ir sabalansēti un pareizi. Diastāzes gadījumā skriešana, preses vingrojumi un svaru cilāšana ir aizliegta. Tas var radīt gan lielāku diastāzi, gan nefunkcionālu vēdera priekšējo sienu, gan iegurņa problēmas, gan mugurkaula problēmas. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad dzemdības bijušas daudzus gadus atpakaļ vai diastāze iegūta sportojot.
Bieži diastāze pēc dzemdībām mazinās un taisnā muskuļa puses atgriežas savās vietās. Visbiežāk tas notiek līdz brīdim, kad bērniņu beidz barot ar krūti vai ap 6-9 mēnesim pēc dzemdībām. Taču sievietei noteikti nav jāgaida šāds periods, lai saprastu, vai diastāze pazudīs pati. Pareizi vingrojot ķermenim var palīdzēt visu salikt pareizajās vietās :) Arī katras nākamās dzemdības ir risks, ka sprauga starp muskuļa pusēm tik viegli nepazudīs pašai neko nedarot.
Diastāzes saistība ar iegurni
Tātad diastāze rodas, kad vēdera zona ir pakļauta lielam iekšējam spiedienam. Šis iekšējais spiediens stumj visu uz āru (vēdera priekšpusē) un arī uz leju (iegurnī). Tas ir muskuļu stāvoklis, kurš rodas no spiediena ķermenī. Viss, kas tiek spiests uz leju, spiež gan uz iegurņa orgāniem, gan uz iegurņa pamatnes muskuļiem, radot tiem papildus slodzi. Tas nozīmē, ka visas vājas iegurņa pamatnes muskulatūras pazīmes diastāzes gadījumā var būt izteiktākas, vai arī šīs disfunkcijas var būt tāpēc, ka ir diastāze:
urīna nesaturēšana klepojot, šķaudot, smejoties;
urīna nesaturēšana pie fiziskas slodzes;
mazā iegurņa orgānu noslīdējumi – urīnpūšļa, taisnās zarnas, maksts, dzemdes.
gāzu, fēču nesaturēšana;
diskomforta, smaguma vai spiediena sajūtas vēdera lejasdaļā, astes kaula rajonā, starpenē atrodoties vertikālā stāvoklī;
bieži urīnpūšļu, nieru iekaisumi;
aizcietējumi;
hemoroīdi;
kāju tūska;
vēnu varikoze;
sāpīgas mēnešreizes;
sāpes krustos.
Šī iemesla dēļ diastāze nekad nav skatāma tikai kā vēdera problēma, tā ir visa ķermeņa kodola disfunkcija, kas prasa rehabilitāciju, korekti iekļaujot attiecīgos muskuļus. Un tā nav vēdera prese. Sievietei pašai uzreiz pēc dzemdībām var nebūt nekādu sūdzību un atsākot aktīvi sportot, tās var parādīties. Tas liecina, ka ķermenis nav bijis gatavs nākamajam iekšējā spiediena pārbaudījumam, ko tas jau ir pieredzējis grūtniecības un dzemdību laikā.
Kā pašai pārbaudīt diastāzi
Šajā attēlā esmu vienkārši attēlojusi kā pati vari pārbaudīt diastāzi. Diastāze nav stāsts tikai par spraugas platumu. Rehabilitācijā daudz nozīmīgāks faktors ir spraugas dziļums, kas parāda saistaudu stāvokli. Par to sīkāk stāstu un mācu konsultācijās.
Ko darīt diastāzes gadījumā
griezties pie zinoša speciālista, kas pārbaudīs ķermeņa funkcionalitāti un sastādīs rehabilitācijas plānu;
nesākt pašrocīgi nodarboties ar sportu;
necilāt smagumus (cik nu tas iespējams mazulim paaugoties);
piedomāt pie savas stājas un koriģēt to, ja tas ir nepieciešams. To palīdzēs speciālists;
saudzēt un mīlēt savu ķermeni ar izpratni, ka tas ir dāvājis dārgāko un grūtniecība, un dzemdības ķermenim nav bijis kūrorts 9 mēnešu garumā, bet ļoti nopietns, smags un atbildīgs darbs.
Par biežākajiem diastāzes mītiem parunāsim nākamajā rakstā.
Mīlestībā,
Zane
