Kas ir mazā iegurņa orgānu noslīdējumi

Ja atgriežamies pie iegurņa salīdzinājuma ar trauku un iegurņa pamatni ar šī trauka dibenu, tad tikpat tēlaini var arī teikt, ka iegurņa pamatne ir kā mājas pamati, - ja brūk pamati, sāk brukt arī pati māja.

Iegurņa pamatnes muskulatūra ir kā šīs mājas pamati. Ja šī muskulatūra kļūst vāja, tā nespēj veikt vienu no savām galvenajām balsta funkcijām. Un orgāni sāk noslīdēt. Mazā iegurņa orgāni atrodas viens otram cieši blakus. Ja kāds no tiem maina savu novietojumu, tas var izmainīt arī blakus esošo orgānu stāvokli.

Maksts atrodas starp urīnpūsli un taisno zarnu, tā ir kā nosacīts iegurņa centrs, kurā muskulatūras vājuma gadījumā var slīdēt gan urīnpūslis no priekšpuses, gan taisnā zarna aizmugurējā maksts daļā, gan dzemde no augšpuses (sk.att.). Pēc dažādiem pasaules klīniskiem pētījumiem ar orgānu noslīdējumiem saskaras aptuveni 50-60% sieviešu pēc vaginālām dzemdībām un aptuveni 20% pēc ķeizara operācijas.

Smagākos gadījumos iespējami ne tikai orgānu noslīdējumi, bet arī to izslīdēšana ārpus maksts. Dzemde sievietei var “izkrist” caur maksti pilnībā un arī taisnā zarna var slīdēt uz leju caur anālo atveri. Bieži sievietes smagākos noslīdējuma gadījumos jūt sāpes vai spiedienu makstī ar sajūtu, it kā makstī būtu spiedošs svešķermenis. Arī dažādi urinācijas traucējumi var būt iegurņa orgānu noslīdējuma pazīmes. Noslīdējumi sākuma stadijā var būt arī bez jebkādiem jūtamiem simptomiem. Un pēcdzemdību periodā, pat tad, ja ārsts apstiprina, ka iegurnī viss ir kārtībā, ir svētīgi izprast savu ķermeni, jo orgānu noslīdējumi, tāpat kā citas iegurņa problēmas sievieti var skart arī vēlāk un to rašanās iemesls var būt ne tikai grūtniecība un dzemdības, bet arī nepareizi izvēlētas fiziskās aktivitātes, liekais svars, hormonālās izmaiņas, kas ietekmē muskulatūras stāvokli, arī menopauze un citi faktori, kas aprakstīti iegurņa sadaļā.


Šajā attēlā ir attēloti noslīdējumu veidi.

  • Cistocēle – urīnpūšļa noslīdējums jeb maksts priekšējās sieniņas prolapss, kad izmainās urīnpūšļa anatomiskais novietojums un maksts priekšējā sieniņa tiek izvelvēta;

  • Rectocēle – taisnās zarnas noslīdējums jeb maksts mugurējās sieniņas prolapss, kad izmainās taisnās zarnas anatomiskais novietojums un maksts mugurējā sieniņa tiek izvelvēta;

  • Dzemdes prolapss – dzemdes noslīdējums.

Šie noslīdējumu veidi var būt vieni vai arī kombinēties ar citiem. Sievietēm pēc dzemdībām un ar diastāzi visbiežāk novēro dzemdes un/vai maksts priekšējās sieniņas noslīdējumu.

Noslīdējumiem ir dažādas stadijas un orgāna izslīdēšana ārpusē noteikti nenotiek dažu dienu laikā. Tas ir pakāpenisks process, kuru noteikti nedrīkst ignorēt!


Šajā attēlā ir attēlotas dzemdes noslīdējumu stadijas.


Ja ārsts ir konstatējis noslīdējumu, ir noteikti pienācis laiks iepazīt savu ķermeni un izvērtēt ar kādām fiziskajām aktivitātēm nodarboties. Jebkura aktivitāte, kura palielina intraabdominālo spiedienu sievietei ir jāizslēdz no savas ikdienas, pirms nav stiprināta iegurņa pamatnes muskulatūra. Par intraabdominālo spiedienu pastāstīšu citā rakstā. Īsumā un galvenokārt tas nozīmē saudzēt sevi no smagumu celšanas, koriģēt stāju, neveikt preses vingrojumus, neskriet. Ir ļoti būtiski savlaicīgi uzsākt iegurņa pamatnes muskulatūras attīstošu terapiju, lai noslīdējums nebeidzas ar ķirurģisku iejaukšanos. Noslīdējumus ir iespējams veiksmīgi ārstēt ar korektas fizioterapijas palīdzību.

Turklāt būtiski ir atzīmēt, ka pat ķirurģiskas iejaukšanās gadījumā iegurņa pamatnes muskulatūra būtu jāstiprina, jo ķirurģiski tiek balstīts noslīdējušais orgāns nevis muskulatūra, kura turpinās savu balsta funkciju arī pēc operācijas.


Mīli savu ķermeni un noteikti neignorē sava iegurņa signālus, ja tādi radušies!


Nesenie raksti

Par sievietes intīmo veselību arī šeit:

  • Facebook Basic Square