Sievietes vēders...

Daudzām sievietēm vēders ir kā aizliegtā, slēgtā un mirusī zona, kurā vairs nav pat veselīgas dzīvības pazīmes, jo mūsdienu skaistuma “kultūra” tam ir uzlikusi pārāk augstas prasības. Plakans, ar reljefu, ar redzamiem kubiciņiem, izteikti trenēts, muskuļots, ciets - pilns komplekts no vīrišķās pasaules, ar kuru diemžēl sievietes ķermenim ir maz kā kopēja. Bet modes industrijai ir savs orkāna spēks un tā šo plakano vēderu kultu ir padarījusi par sievietes sapni. Diemžēl katras sievietes dzīvē var pienākt brīdis, kad šis realizētais sapnis pārvēršas par murgu un ir jānostājas aci pret aci ar neskaitāmām veselības problēmām, jo sievietes vēders nav vīrieša vēders un sievietes ķermenis nav vīrieša ķermenis.

Vēders tulkojumā no daudzām valodām, nozīmē Dzīve. Un mēs katrs savu dzīvi sākam tieši mātes vēderā. Sievietei vēders nav vienkārši ķermeņa zona, tā ir dzīvības un spēka vieta. Tā ir vieta, ar kuru sieviete rada. Rada ne tikai dzīvību, bet rada arī visu savu dzīvi! Sievietei vēders ir spēcīgākais enerģijas centrs, kuru tā piepilda un no tā dod tālāk sev un saviem apkārtējiem. Katrai enerģētiski spēcīgai sievietei vēders ir kā pilns ģimenes pavarda katls, no kura pasmelt var visi un pietiek visiem, un no kura sieviete pati smeļ savu sievišķību. Šādām sievietēm ir viegli ieņemt bērniņu, viegli piedzemdēt, viegli pieņemt sevi un savu ķermeni, patīkami baudīt intīmu tuvību, ļauties dzīvei, prast neturēt aizvainojumus sevī, viegli saglabāt iekšēju mieru un harmoniju. Viņas ļauj enerģijai savā ķermenī brīvi plūst un ļauj savai dzemdei brīvi elpot. Un tieši par dzemdi sievietes, dzenoties pēc skaistuma klišejām, aizmirst visvairāk. Plakans, spēcīgs vēders nozīmē arī saspringtu un saspiestu dzemdi, kurā dzīvības pazīmes varbūt jau sen ir zudušas. Vēdera lejas daļa, kur atrodas dzemde, un iegurnis ir otrās čakras mājvieta, - seksuālās enerģijas centrs. Un seksuālā enerģija ir spēcīgākais radīšanas pamats. Kādreiz viedās latviešu sievietes savā dzimtā sievietēm, kuras nevarēja tikt pie bērniņa, masēja tieši vēderus zonā zem nabas, jo viņas zināja, ka vēderā, kurā nav dzīvības pazīmes, jaunu dzīvību radīt nav iespējams. Kā man reiz teica viena tikpat vieda krievu tautības ginekoloģe, kura gandrīz 60 gadus nostrādājusi Krievijas lielākajā dzemdību namā: “Plakani vēderi un miruši iegurņi, - tā ir mūsdienu sieviešu skaudrā realitāte.” Arvien vairāk sieviešu dzemdības kļūst dabiski neiespējamas vai ļoti smagas, jo vēdera muskulatūra ir tik trenēta, ka sieviete nespēj atbrīvot ne vēderu, ne iegurni. Arvien vairāk sieviešu saskaras ar problēmām ieņemt bērniņu, jo vēderi un iegurņi ir tik saspringti, ka dzīvībai ir ne tikai grūti no tādas vietas izkļūt, bet arī ienākt tajā. Iedomājies, ja spermatozoīdam būtu iespēja pajautāt, vai viņš savu izredzēto olšūnu vēlas satikt maigā, sievišķīgā, pūkainā gultiņā jeb betona kambarī. Kā tu domā, ko viņš atbildētu?

Pasaules skaistuma standarti nav vienīgie, kas šo realitāti padara tik skaudru. Arī aizvainojumi ir tie, kas atstāj spēcīgus blokus sievietes iegurnī un vēdera zonā. Īpaši tad, kad šie vēderi jau tā ir saspringti. Sievietēm bieži, masējot vēderus, asaras sāk birt tik spēcīgi, ka pašai ir neizskaidrojami, kas tik ļoti emocionāli sāp. Bet sāp! Jo tiek aizskarta vieta, kas kā miskaste ir savākusi sevī visu negatīvo. Katrs emocionāls aizvainojums, kas ķermenī ir krājies, īpaši uz mammu vai vīriešiem, ir kā smags nogulsnējums, kas krājas tieši iegurnī un vēderā. Arī dzemde sievietei nav tikai orgāns bērniņa iznēsāšanai, bet otra sirds un dvēsele, kas bieži vien tiek ieslodzīta aiz smagām metāla durvīm, visu šo zonu padarot par cietumu pašas ķermenī. Cilvēka pirmā emocionālā saite ir tieši ar mammu, jo tieši viņas vēderā ar nabas saiti esam savienoti. Tieši no mammas emocijām cilvēks vispirms iepazīst jauno pasauli un viss, kas skar māmiņu, skar arī mazo dzīvību. Tieši mamma ir pirmais dzīvības avots un mammas vēders ir pirmais pasaules patvērums. Un katrs emocionālais aizvainojums uz mammu savu ceļu noslēdz tieši vēderā, radot spēcīgus emocionālus blokus un vēlāk arī ginekoloģiskas saslimšanas. Tieši tāpat notiek ar dusmām, naidu un nepiedotiem pāri darījumiem pret vīriešiem. Ne velti sievietes dzemdi (muskulis) un arī diafragmu (elpošanas muskulis) sauc par emocionālajiem muskuļiem, kas atbild par sievietes emocijām. Un šie muskuļi nav atraujami viens no otra, jo tie sievietes ķermenī kopā ar iegurni ir viens neatdalāms veselums, kas vēlas būt brīvi no fiziska un emocionāla smaguma un spriedzes. Austrumu kultūrā šķiet nav gandrīz neviena garīgā prakse, kas nepievērstu lielu uzmanību sievietes vēdera zonai un elpošanai, - vēderdeju filozofija māca atbrīvot vēderu, ar gurnu kustībām izmasējot visu iegurni un dzemdi, tantra māca ar īpašām vēdera masāžām un elpošanu sievieti vispirms atbrīvot seksuālās enerģijas plūsmai, joga māca izprast elpošanas nozīmi.

Tā vietā, lai sievietēm mācītu saudzēt un mīlēt savus vēderus, fitnesa un modes pasaule izvirza savas skaistuma etalona prasības, kas diemžēl sievietes ķermenī ir kā bumba ar laika degli. Vai tas ir arī vīriešu radīts kults un skaistuma standarts, tas jājautā katram vīrietim individuāli. Bet tautā tik zināmais apzīmējums sievietes vēdera aprisēm “mīlas rokturīši” ir vīriešu radīts. Un tas nebūt nenozīmē lielu un bezformīgu vēderu, bet to, ka pat ļoti slaidai sievietei ar izteikti slaidu vidukli, vēders var būt arī mīksts, maigs un sievišķīgi dzīvs, tā vietā, lai būtu ciets, spēcīgs un nedzīvs.

Saudzē un mīli savu visuma centru sevī!